nameļnieks
nameļnieks -a, v.
nameļniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
namelnieks -a, v.
namelniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.niev. Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks.
Piemēri..[izrādes skatītājs] izstaigā viena un tā paša Rīgas nameļa trīs stāvus, iepazīstas ar tā iemītnieku sīkajām dzīvītēm, sākot ar pašu nameļnieku..
- ..[izrādes skatītājs] izstaigā viena un tā paša Rīgas nameļa trīs stāvus, iepazīstas ar tā iemītnieku sīkajām dzīvītēm, sākot ar pašu nameļnieku..
- Šreienbušas sīkie namelnieki, kas ar to vienu vai divām izīrējamām istabiņām nevarēja krājaizdevu kasei procentus nomaksāt, ne sievai un bērniem maizi sagādāt.
2.vēst. Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
Piemēri«..vasaru ganoties kopā visu apkārtējo namelnieku lopi.»
- «..vasaru ganoties kopā visu apkārtējo namelnieku lopi.»
Avoti: 5. sējums