Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nameļnieks
nameļnieks -a, v.
nameļniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
namelnieks -a, v.
namelniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.niev. Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks.
Piemēri..[izrādes skatītājs] izstaigā viena un tā paša Rīgas nameļa trīs stāvus, iepazīstas ar tā iemītnieku sīkajām dzīvītēm, sākot ar pašu nameļnieku..
2.vēst. Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
Piemēri«..vasaru ganoties kopā visu apkārtējo namelnieku lopi.»
Avoti: 5. sējums