cenzs
cenzs -a, v.; parasti vsk.
1.Noteikumi, pēc kuriem kādai personai dod iespēju izmantot (galvenokārt politiskas) tiesības.
PiemēriIzglītības cenzs.
- Izglītības cenzs.
- Mantas cenzs.
- Nacionālais cenzs.
- Rasu cenzs.
- Pašvaldības iestāžu vēlēšanās [buržuāziskajā Latvijā] pastāvēja dzīves vietas cenzs. Tiesība balsot bija tikai tiem vēlētājiem, kas pilsētā līdz vēlēšanu pirmajai dienai bija nodzīvojuši divus, bet pagastā - četrus mēnešus.
- Dalībniecēm [sporta sacensībās] ir noteikts vecuma cenzs - līdz 18 gadiem.
2.neakt. Periodiska (iedzīvotāju, rūpniecības uzņēmumu, ražošanas) uzskaite.
3.vēst. Senajā Romā – pilsoņu īpašuma periodiska novērtēšana viņu iedalīšanai attiecīgās nodokļu maksātāju grupās.
Avoti: 2. sējums