Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cenzors
cenzors -a, v.
cenzore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Amatpersona, kas cenzē.
PiemēriStrādājot «Pēterburgas Avīzēs», Blaumanim allaž iznāca liela un neatlaidīga cīņa ar veco kroņa vīru - cenzoru M. Remiķi, kas ar savu sarkano zīmuli nežēlīgi skalpēja katru progresīvāku domu.
2.vēst. Senajā Romā — vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
Avoti: 2. sējums