centrs
centrs -a, v.
1.mat., fiz. Matemātiskam vai fizikālam ķermenim raksturīgs punkts.
PiemēriRiņķa līnijas centrs.
Stabili vārdu savienojumiSmaguma centrs.
2.Vidus, vidusdaļa, viduspunkts.
PiemēriAtrasties grupas centrā.
Stabili vārdu savienojumiCentra uzbrucējs.
3.Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
PiemēriRepublikas centrs.
Stabili vārdu savienojumiLauku centrs.
3.1.Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta).
PiemēriViņi.. runāja par Brazīliju, kuras lielākajos centros Toms bija bijis.
4.Galvenā, arī vadošā daļa (kādā sistēmā.).
PiemēriUz vienas no [peldošajām] bāzēm.. atrodas.. kopējais vadošais centrs, kas savukārt apvieno un vada visu zvejas flotiļu darbu.
4.1.Vieta, iestāde, organizācija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība.
PiemēriZinātnes centrs.
5.Galvenais (darbības, psihiskās norises) objekts.
PiemēriBūt sarunu centrā.
6.anat. Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
PiemēriRedzes centrs.
7.Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
PiemēriCentra koalīcija.
Avoti: 2. sējums