Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cepiens
cepiens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → cept.
PiemēriLabi izdevies maizes cepiens.
1.1.Tas, kas vienā reizē izcepts vai cepams (parasti maize).
PiemēriJēkabs, uz vezuma pusguļus izlaidies, sapņoja atkal par maizi. Kādi trīs cepieni iznāks.
Avoti: 2. sējums