cepiens
cepiens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → cept.
PiemēriLabi izdevies maizes cepiens.
- Labi izdevies maizes cepiens.
1.1.Tas, kas vienā reizē izcepts vai cepams (parasti maize).
PiemēriJēkabs, uz vezuma pusguļus izlaidies, sapņoja atkal par maizi. Kādi trīs cepieni iznāks.
- Jēkabs, uz vezuma pusguļus izlaidies, sapņoja atkal par maizi. Kādi trīs cepieni iznāks.
- Inese ar Lieni rušina pelnos pirmo kartupeļu cepienu, kad piebrauc Venta.
Avoti: 2. sējums