cept
cept cepu, cep, cep, pag. cepu; trans.
1.Karsēt uz uguns taukvielās (parasti vispirms vienu, tad otru pusi).
PiemēriCept gaļas šķēles uz pannas.
- Cept gaļas šķēles uz pannas.
- Cept kotletes.
- ..kundze pannā izkausēja krietnu margarīna piku un cepa līdaku.
- Cepšanai [zivju] fileju liek stipri sakarsētā taukvielā un cep uz straujas uguns.
- Drīz virtuvē uz pannas sāka čurkstēt, un nāsīs ieplūda tik kairinoša cepta speķa smarža, ka pret paša gribu mutē saritēja siekalas.
1.1.Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
PiemēriCept maizi.
- Cept maizi.
- Cept šašliku uz iesma.
- Cept sacepumu cepeškrāsnī.
- Oliņu tēvs darīja alu, un Oliņu māte cepa raušus.
- Mare pašlaik cepa iesmā uzdurtu gaļas gabalu.
- Upmalā kolhoza zirgu gani.., iekūruši ugunskuru, cep oglēs kartupeļus..
Stabili vārdu savienojumiNe cepts, ne vārīts.
- Ne cepts, ne vārīts — Saka par ko tādu, kas nav izdevies.
Avoti: 2. sējums