cepurīte
cepurīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → cepure.
2.Speciāls galvas apsegs (parasti no balta auduma), piemēram, medicīnas darbiniekiem, pārtikas rūpniecības darbiniekiem.
PiemēriGārša noņēma cepurīti, it kā uz bridi pārtraukdama savu tiešo māsas pienākumu pildīšanu. Slimnieki pirmo reizi redzēja, ka virsmāsas mati tumši brūni, paīsi un viļņaini..
3.bot. Augšējā (sēnes) augļķermeņa daļa.
PiemēriSēnes cepurīte.
Avoti: 2. sējums