Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
cepure
cepure -es, dsk. ģen. -ru, s.
Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
PiemēriZiemas cepure.
  • Ziemas cepure.
  • Ausaina cepure.
  • Salmu cepure.
  • Moderna cepure.
  • Cepures nags.
  • Viņam likās, ka viņa mati zem cepures slietos stāvu.
  • Saimnieks bij apsēdies pie galda, meistars noņēma cepuri un aplūkojās, kur varētu to uzkārt.
  • Līcis pielika roku pie cepures un aizgāja.
  • pārn. Oh, kā dažu brīdi krita sniegs!.. Neilgā brīdī visiem.. stabiem bij apaļas, baltas cepures galvā, un visi koku žuburi kļuva resni un balti.
  • pārn. Laiku pa laikam kuģis sadūrās ar kādu ledus gabalu, kura baltā cepure bija tikko samanāma..
  • pārn. Kurinātājs.. atvēra katla durtiņas un pielaida sausajām bērza tāsīm uguni. Uguns uzliesmoja, un skursteņa galā tūlīt parādījās baltu, kuplu dūmu cepure.
Stabili vārdu savienojumiBruņu cepure. Cepuri nost!
Avoti: 2. sējums