cepure
cepure -es, dsk. ģen. -ru, s.
Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
PiemēriZiemas cepure.
- Ziemas cepure.
- Ausaina cepure.
- Salmu cepure.
- Moderna cepure.
- Cepures nags.
- Viņam likās, ka viņa mati zem cepures slietos stāvu.
- Saimnieks bij apsēdies pie galda, meistars noņēma cepuri un aplūkojās, kur varētu to uzkārt.
- Līcis pielika roku pie cepures un aizgāja.
- pārn. Oh, kā dažu brīdi krita sniegs!.. Neilgā brīdī visiem.. stabiem bij apaļas, baltas cepures galvā, un visi koku žuburi kļuva resni un balti.
- pārn. Laiku pa laikam kuģis sadūrās ar kādu ledus gabalu, kura baltā cepure bija tikko samanāma..
- pārn. Kurinātājs.. atvēra katla durtiņas un pielaida sausajām bērza tāsīm uguni. Uguns uzliesmoja, un skursteņa galā tūlīt parādījās baltu, kuplu dūmu cepure.
Stabili vārdu savienojumiBruņu cepure. Cepuri nost!
- Bruņu cepure — Bruņucepure.
- Cepuri nost! idioma — sar. Saka, ja kas rada cieņu, apbrīnu.
- Dzīvo, cepuri kuldams idioma — Saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
- Neskaties vīru no cepures idioma — Nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- Noņemt cepuri idioma — Apliecināt savu cieņu.
- Pacelt cepuri idioma — 1. Noņemt cepuri sveicinot.2. Aiziet, atstāt (ko).
Avoti: 2. sējums