atspirgt
atspirgt -spirgstu, -spirgsti, -spirgst, pag. -spirgu; intrans.
1.Atgūt veselību, spēkus. Atlabt (pēc slimības).
Piemēri..Jana vēl nebija īsti atspirgusi no smagā nervu satricinājuma.
- ..Jana vēl nebija īsti atspirgusi no smagā nervu satricinājuma.
- Atnāk Zorža māte un atnes stopā pienu. «Dzer, Andriev, varbūt no silta piena atspirgsi.»
- ..Mārcis kā nebija, tā nebija atspirdzis no garās slimības. Spēki vēl kavējās,.. un snaudiens.. mācās virsū kā lietus debess.
1.1.Atspirdzināties, atsvaidzināties.
PiemēriLai atspirgtu, viņš iebāza karsto galvu vēsajā avota ūdenī.
- Lai atspirgtu, viņš iebāza karsto galvu vēsajā avota ūdenī.
- ..vai nu tāpēc, ka īsajā miegā bija atspirdzis, vai arī aiz kāda cita neapjausta iemesla, - [Rieksts] atkal jutās labi, pat pacilāti.
- ..Un, redzējis tevi, es atspirgu tā Kā cilvēks, kas mūžā redz pirmoreiz jūru.
1.2.Kļūt zaļākam, atdzīvoties (par augiem).
PiemēriPēc lietus zāle atspirgusi.
- Pēc lietus zāle atspirgusi.
- Pēc laistīšanas dēsti atspirga.
Avoti: 1. sējums