atspoguļot
atspoguļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans.
1.Radīt kā atspulgu (uz savas virsmas).
PiemēriAiz rugāja stiepās četras piecas vagas, starp kurām gulēja ūdens, atspoguļodams sevī zemās un pelēkās rudens debesis..
1.1.pareti Atstarot1.
PiemēriMājas aizsalušie logi likās atspoguļojam izrakstīta kroņluktura gaismu.
2.filoz. Atveidot (psihē, spriedumos ārējo pasauli).
PiemēriAtziņa var būt bioloģiski noderīga, noderīga cilvēka praksē, dzīvības uzturēšanā, sugas saglabāšanā tikai tad, ja tā atspoguļo no cilvēka neatkarīgo objektīvo patiesību.
3.Paust, izteikt (par sejas izteiksmi, balsi, kustībām u. tml.).
PiemēriMežstrādnieka acis ir plati ieplestas. Visu viņa iekšējo pasauli tagad atspoguļo acis - nemieru, dzīvnieciskas bailes, izmisumu, padošanos nenovēršamajam
4.Parādīt, atveidot (mākslas tēlos). Attēlot..
PiemēriKatram literāram darbam jāatspoguļo dzīves īstenība. To var panākt.., attēlojot cilvēku, izveidojot.. raksturu.
5.Uzskatāmi parādīt (ko), iepazīstināt (ar ko).
PiemēriTaču novadpētniecības muzeja uzdevums ne vien atspoguļot novada attīstības ceļus pagātnē, bet arī parādīt tā šodienu.
Avoti: 1. sējums