atspītēt
atspītēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Spītējot atdarīt, atmaksāt.
PiemēriRomāns [par Ainu]: Pagaid, lepnā spītētāja, Nu es tevim atspītēšu. Tu par mani šodien smējies, Rītu smiešu es par tevi.
- Romāns [par Ainu]: Pagaid, lepnā spītētāja, Nu es tevim atspītēšu. Tu par mani šodien smējies, Rītu smiešu es par tevi.
- «Tīšām gribi iztaisīties par nabagu un saulesbrāli. Kam tad tu atspītē? Sev pašam, citam nevienam.»
- Vēzis ņēma līgaviņu, Asarim saderētu. Es vēzim" atspītēšu, Es tam upi izlaidīšu.
Avoti: 1. sējums