atspoguļoties
atspoguļoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
PiemēriSaule riet.. Sārtās vakara debesis atspoguļojas ezerā kā milzu spogulī, un gludais ūdens līmenis atmirdz brīnišķīgās krāsās.
1.1.Tikt atstarotam (par gaismas stariem).
PiemēriŅevas metāliski pelēkajā ūdenī atspoguļojās tūkstošiem elektrisko spuldžu gaisma.
2.Tikt atspoguļotam (2).
PiemēriApziņā atspoguļojas ārējā pasaule.
3.Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
PiemēriSejā atspoguļojās pārsteigums.
4.Parādīties, atveidoties (mākslas tēlos).
PiemēriVarbūt spilgtāk nekā jebkurā citā Šekspīra traģēdijā «Hamletā» atspoguļojušās tās lielā dramatiķa domas, filozofiskie meklējumi, izjūtas, kas radās, ar vērīgu mākslinieka reālista aci vērojot apkārtējo dzīves īstenību.
5.Uzskatāmi, skaidri parādīties, būt labi uztveramam.
PiemēriKatra purva attīstības vēsture atspoguļojas kūdras slāņu augu atliekās..
Avoti: 1. sējums