Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pilsētnieks
-a, v.
-es, dsk. ģen. -ču, s.
Pilsētas iedzīvotājs.
PiemēriViņas vīrs bija pilsētnieks, pilsētā dzimis, pilsētā audzis.
Avoti: