pilsētnieks
pilsētnieks -a, v.
pilsētniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Pilsētas iedzīvotājs.
PiemēriViņas vīrs bija pilsētnieks, pilsētā dzimis, pilsētā audzis.
- Viņas vīrs bija pilsētnieks, pilsētā dzimis, pilsētā audzis.
- Soņa ir dzimusi pilsētniece, nekad nav basām kājām staigājusi pa zāli.
- Līdzās pilsētnieku dzīves veida un kultūras internacionālajām līnijām pilsētai ir savas nacionālas un attīstības īpatnības, kas vienas pilsētas dzīves veidu un kultūru atšķir no citas.
Avoti: 6-2. sējums