pilskalns
pilskalns -a, v.; arheol.
Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
PiemēriPilskalna pakāje.
Avoti: 6-2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis