pilskalns
pilskalns -a, v.; arheol.
Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
PiemēriPilskalna pakāje.
- Pilskalna pakāje.
- Patvēruma pilskalns.
- Dienvidos no Dobeles, Tērvetes upītes krastos, slejas viens no lielākajiem Latvijas pilskalniem - Tērvetes pilskalns, ar kuru saistās ievērojami vēsturiski notikumi.
- Latviešu etnogrāfiskā raksta attīstības sākumus iespējams izsekot pēc materiāliem, kas iegūti arheoloģiskajos izrakumos pilskalnos, kapenēs un apmetņu vietās.
- ..aiz tā [parka].. paceļas.. paaugstinājums, pēc nostāstiem - senlatviešu pilskalns.
Avoti: 6-2. sējums