pilsoniskums
pilsoniskums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → pilsonisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriProfesionalitāte un sava darba jēgas izpratne - tātad augsts pilsoniskums kļūst par galveno, par noteicošo panākumu kaldinātāju it visās nozarēs.
Avoti: 6-2. sējums