pilsonis
pilsonis -ņa, v.
pilsone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.jur. Persona, kas pieder pie noteiktas valsts.
PiemēriPilsoņu tiesības.
Stabili vārdu savienojumiGoda pilsonis.
2.Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
PiemēriKalna Spijēnos viena dvēsele bij vairāk. Bet līdz ar šā mazā pasaules pilsoņa atnākšanu Lienes sirdī ieradās rūpes, kas dienu no dienas palika lielākas.
Stabili vārdu savienojumiPilsoņu karš.
2.1.Oficiāla uzrunas forma. Šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda vai amata nosaukuma priekšā.
PiemēriPilsoni Bērziņ!
3.novec. Mantīgās šķiras, parasti buržuāzijas, pārstāvis.
PiemēriLai spļauj tev acīs, tu noslauki vien, Jo pilsonim pretī sist nepiedien!
Avoti: 6-2. sējums