pilsonisks
pilsonisks -ais; s. -a, -ā
pilsoniski apst.
1.Saistīts ar pilsoni, tā tiesisko stāvokli, pilsonim, tā tiesiskajam stāvoklim raksturīgs.
PiemēriPilsoniskā atbildība.
- Pilsoniskā atbildība.
- Pilsoniskā apziņa.
- Pirmie krievu revolucionāri dekabristi. Tie ir cilvēki ar ļoti augstu pilsoniskā pienākuma izjūtu pret saviem tautiešiem, savu dzimteni.
- «..dziesmās vairāk varu ielikt savu pilsonisko pārliecību, savu attieksmi pret šodienas problēmām, ko ne vienmēr iespējams iekausēt klasiskajos operu tēlos.»
2.novec. Saistīts ar pilsonību (2), tai raksturīgs.
PiemēriRevolucionārā darbaļaužu cīņa pret pilsonisko valdību Latvijā [1932. gadā] paasinās, un upuru skaits pieaug ar katru dienu..
- Revolucionārā darbaļaužu cīņa pret pilsonisko valdību Latvijā [1932. gadā] paasinās, un upuru skaits pieaug ar katru dienu..
Stabili vārdu savienojumiPilsoniskā sabiedrība.
- Pilsoniskā sabiedrība — Kapitālistiskā sabiedrība.
2.1.Tāds, kas pieder pie pilsonības (2).
Piemēri..viņai bija kauns pie tā griezties - ārsts varētu ieskatīt viņas neapmierinātību par pilsoniskas bezbērnu kundzītes niķošanos.
- ..viņai bija kauns pie tā griezties - ārsts varētu ieskatīt viņas neapmierinātību par pilsoniskas bezbērnu kundzītes niķošanos.
Avoti: 6-2. sējums