Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pilsonisks
pilsonisks -ais; s. -a, -ā
pilsoniski apst.
1.Saistīts ar pilsoni, tā tiesisko stāvokli, pilsonim, tā tiesiskajam stāvoklim raksturīgs.
PiemēriPilsoniskā atbildība.
2.novec. Saistīts ar pilsonību (2), tai raksturīgs.
PiemēriRevolucionārā darbaļaužu cīņa pret pilsonisko valdību Latvijā [1932. gadā] paasinās, un upuru skaits pieaug ar katru dienu..
Stabili vārdu savienojumiPilsoniskā sabiedrība.
2.1.Tāds, kas pieder pie pilsonības (2).
Piemēri..viņai bija kauns pie tā griezties - ārsts varētu ieskatīt viņas neapmierinātību par pilsoniskas bezbērnu kundzītes niķošanos.
Avoti: 6-2. sējums