iztukšotība
iztukšotība -as, s.; parasti vsk.; pareti
Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
PiemēriBeidzot ticis viens, viņš sajuta neērtu atslābumu, līdzīgu tai iekšējai iztukšotībai un miesīgajam pagurumam, kas parasti uzkrita, kad filmēšanas iecirknī apdzisa žilbinošie Jupiteri un operatori aizvāca kameras.
Avoti: 3. sējums