iemīlēt
iemīlēt -mīlu, -mīli, -mīl, pag. -mīlēju; trans.
1.Sākt pārdzīvot mīlas jūtas.
PiemēriGada gaitā Juris bija neatvairāmi iemīlējis nopietno meiču..
2.Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu). Pieķerties (kādam).
PiemēriMūsu komanda nepaguva ilgi kopā ar viņu strādāt, bet cienīja un iemīlēja.
2.1.Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Pieķerties (kam).
PiemēriMīlot malu, kurā izaudzis, viņš iemīlēs visu plašo zemi, kurā tik daudz skaistuma un labu cilvēku.
2.2.Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu). Sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
PiemēriIemīlēt mākslu.
Avoti: 3. sējums