ierast
ierast -rodu, -rodi, -rod, pag. -radu; trans.
1.Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu. Pierast.
PiemēriIeradis veikalā apkalpot pircējus, viņš balsī arvien pieturēja glāstošu pieskaņu.
- Ieradis veikalā apkalpot pircējus, viņš balsī arvien pieturēja glāstošu pieskaņu.
- Parasti visu vokālo mūziku esam ieraduši dalīt divās lielās grupās - solodziesmā un kora dziesmā.
- ..[rakstnieks] ieradis negaidīt labvēlību no ārienes, bet paļauties saviem spēkiem.
1.1.intrans. Pierast (pie apkārtējās vides, apstākļiem). Arī iedzīvoties1.
PiemēriJaunajā darba vietā vēl nebiju ieradis.
- Jaunajā darba vietā vēl nebiju ieradis.
- Dod, māmiņa, pulkā mani, Pulkā biju ieradusi: Ar pulciņu druvā gāju, Drīz darbiņu padarīju.
Avoti: 3. sējums