ierasts
ierasts -ais; s. -a, -ā
ierasti apst.
1.Divd. → ierast.
2.Tāds, kas ir kļuvis regulārs. Tāds, kas ir izveidojies par parastu.
Piemēri..pagasta tiesa nākošajā dienā noturēja savu ierasto sēdējumu..
2.1.Pierasts.
PiemēriVairums strādnieču par to [jauno metodi] nejūsmoja: labāk strādāt, kā ierasts, pa vecam.
Stabili vārdu savienojumiBraukt ierastās (arī vecās) sliedēs, arī braukt pa ierastām (arī vecām) sliedēm.
Avoti: 3. sējums