variācija
variācija -as, s.
1.Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa. Tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
PiemēriMākslinieks sniedz kādas noteiktas noskaņas variācijas un dara to kolorītiski interesanti.
2.mūz. Tēmas pārveidojums, kurā saglabāts saistījums ar tās galvenajiem elementiem.
PiemēriVieglai, straujai pirmajai variācijai seko maršveidīga, ar lieliem lēcieniem un punktētu ritmu.
2.1.dsk. Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi. Attiecīgais skaņdarbs.
PiemēriVariācijas par tautasdziesmas melodiju.
3.Baletā — neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
PiemēriLiepa [baletdejotājs Māris Liepa] ir tikko nodejojis variāciju, visi viņa muskuļi ir pārstrādināti, viņš jūt, ka vairs nespēj paspert nevienu soli..
4.mat. Maza mainīgā lieluma maiņa.
PiemēriFunkcijas variācija.
5.folkl. Tautasdziesmas teksts, kas no pamatvarianta atšķiras ar minimālām valodiskām iezīmēm.
PiemēriTātad pamatvariants pārstāv vēl 154 līdzīgas dziesmas ar daudzām versijām un variācijām.
Avoti: 8. sējums