guldīt
guldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Novietot guļus, gādāt, ka guļ. Ļaut gulēt.
PiemēriGuldīt viesus.
- Guldīt viesus.
- Guldīt bērnu.
- Kad Ants Ozols bija miris, viņu guldīja vienkāršā, brūnā zārkā..
Stabili vārdu savienojumiGuldīt zārkā (arī šķirstā).
- Guldīt zārkā (arī šķirstā) — Iezārkot.
1.1.Likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
Piemēri..kolhozā tvertnēs gulda bišu amoliņu.
- ..kolhozā tvertnēs gulda bišu amoliņu.
- Tieši uz salas vai sēkļa virsmas guldītas apaļkoku platformas - klāsti..
1.2.pārn. Apbedīt, apglabāt.
Piemēri..brāļu kapos guldīti varoņi, kas.. atdeva savas dzīvības par pilsētas atbrīvošanu.
- ..brāļu kapos guldīti varoņi, kas.. atdeva savas dzīvības par pilsētas atbrīvošanu.
2.Ļaut (lopiem) gulēt ganībās.
PiemēriGuldīt aitas.
- Guldīt aitas.
Avoti: 3. sējums