glabāties
glabāties parasti 3. pers., -ājas, pag. -ājas; refl.
1.Tikt turētam, būt novietotam, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
PiemēriMilti glabājas noliktavā.
Stabili vārdu savienojumiGlabāties atmiņā.
1.1.Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
Piemēri..tie [dzejoļi] glabājas burtnīcā, kas nevienam nekad netiek rādīta.
2.Uzglabāties.
PiemēriIepriekšējā gadā lielu postu kartupeļu tīrumos nodarīja lakstu puve. Slimības bojātie bumbuļi slikti glabājas..
Avoti: 3. sējums