glābt
glābt glābju, glāb, glābj, pag. glābu; trans.
1.Rīkoties, lai novērstu (kāda) bojāeju. Sargāt (kādu) no bojāejas.
PiemēriGlābt slīkstošo.
Stabili vārdu savienojumiGlābt dzīvību.
1.1.Rīkoties, lai saglabātu, arī dziedētu (ko ievainotu).
PiemēriĀrsti mēģināja glābt roku. Ievainotajam iztīrīja sarautos muskuļus, izņēma kaulu šķembas..
2.Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
PiemēriMājas gāžas kopā tās vispirms jāsteidz glābt.
3.Rīkoties, lai sargātu (no posta, nelaimes u. tml.).
PiemēriGlābt dzimteni.
3.1.Rīkoties, lai novērstu (kādam ko nevēlamu). Radīt iespēju izvairīties (no kā nevēlama).
PiemēriGlābt no rājiena.
3.2.Rīkoties, lai saglabātu (godu, slavu u. tml.), izvairītos (no negoda, neslavas u. tml.).
PiemēriGlābt savu labo vārdu.
3.3.pārn. Dot patvērumu, lai sargātu (piemēram, par telpu, vietu).
Piemēri«Tie mūs no lietus neglābs,» Ģirts lūkojās bērzos.
Stabili vārdu savienojumiGlābt dvēseli rel. Glābt savu ādu. Glābt situāciju.
Avoti: 3. sējums