neatvairāms
neatvairāms -ais; s. -a, -ā
neatvairāmi apst.
1.Nol. divd. → atvairīt.
2.Tāds, kas ir tik valdzinošs, pievilcīgs, ka pilnīgi pakļauj sev (par cilvēku).
PiemēriNeatvairāma sieviete.
2.1.Tāds, kas tā aizrauj, sajūsmina, ka pilnīgi pārņem savā varā.
PiemēriGerdai jau sen vajadzēja pamest mani un apprecēt kādu citu... Gerdas neatvairāmais skaistums ir pelnījis daudz ko labāku..
3.Tāds, ko nav iespējams novērst, tāds, no kā nav iespējams izvairīties (par darbību, norisi).
PiemēriPulksteņa rādītāji neatvairāmi virzījās uz priekšu.
3.1.Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriNeatvairāmas ilgas.
Avoti: 5. sējums