Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzcelties
uzcelties -ceļos, -celies, -ceļas, pag. -cēlos; refl.
1.Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
PiemēriDoņu tēvs uzcēlās no krēsla, nosēdās blakus mātei..
  • Doņu tēvs uzcēlās no krēsla, nosēdās blakus mātei..
  • Un, no galda uzcēlies, sāk lieliem soļiem staigāt pa istabu.
  • Govs jau bija uzcēlusies kājās, gaidīja savu kopēju..
2.Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas. Piecelties (2).
PiemēriUzcelties agri augšā.
  • Uzcelties agri augšā.
  • Prātnieks.. gulēja dzīvojamā mājā, uzcēlās drīz pēc tam, kad Oļiniete izvadīja ganus.
  • Arī Nate šodien pusdienas laika pāris stundu cieti nogulēja. Uzcēlusies viņa rūpīgi uzklāja gultu..
  • Ik rītus ar sauli es uzcēlos, Pilns laimes nojautas spējas..
3.Palielināties apjomā virzienā uz augšu.
PiemēriIejavu apstrādāja ar skaņu,.. un izrādījās, ka rūgšanas periods bija saīsinājies par stundām divām, mīkla ātrāk uzcēlās, pieauga rauga aktivitāte.
  • Iejavu apstrādāja ar skaņu,.. un izrādījās, ka rūgšanas periods bija saīsinājies par stundām divām, mīkla ātrāk uzcēlās, pieauga rauga aktivitāte.
Stabili vārdu savienojumiUzcelties (arī piecelties) no miroņiem (arī no kapa).
Avoti: 8. sējums