uzcelties
uzcelties -ceļos, -celies, -ceļas, pag. -cēlos; refl.
1.Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
PiemēriDoņu tēvs uzcēlās no krēsla, nosēdās blakus mātei..
2.Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas. Piecelties (2).
PiemēriUzcelties agri augšā.
3.Palielināties apjomā virzienā uz augšu.
PiemēriIejavu apstrādāja ar skaņu,.. un izrādījās, ka rūgšanas periods bija saīsinājies par stundām divām, mīkla ātrāk uzcēlās, pieauga rauga aktivitāte.
Stabili vārdu savienojumiUzcelties (arī piecelties) no miroņiem (arī no kapa).
Avoti: 8. sējums