Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izvietoties
izvietoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
Piemēri..septiņas patstāvīgās partizāņu grupas.. izvietojušās mežos visapkārt Gudenieku pagastam..
1.1.Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
PiemēriKā tad mūsu republikā izvietojušies muzikologu kadri?
2.parasti 3. pers. Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
Piemēri..[zinātnieks] secināja, ka neatkarīgi no tā, kādas arī būtu kristālu veidojošās daļiņas, telpā tām jāizvietojas paralēlos virzienos un stingri noteiktos attālumos.
3.parasti 3. pers. Tikt uzbūvētam, uzceltam noteiktās attiecībās (pret ko, piemēram, par celtnēm, par telpām celtnē).
PiemēriCiems izvietojies ielejā.., pie mājām stāv ābeles un aprikozes.
Avoti: 3. sējums