oponents
oponents -a, v.
oponente -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
PiemēriDivi deputāti.. bij no pašreizējās valdības frakcijām, bet trešais -..opozīcijas līderis un bīstamākais valdības oponents finanšu un kredīta jautājumos.
- Divi deputāti.. bij no pašreizējās valdības frakcijām, bet trešais -..opozīcijas līderis un bīstamākais valdības oponents finanšu un kredīta jautājumos.
- Ar Andreju Upīti strīdēties nav viegli, bet patīkami, jo viņš netur ļaunu prātu un, ja diskusijas gaitā tiek loģiski pārliecināts, piekrīt oponentam.
1.1.Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
PiemēriOficiāls oponents.
- Oficiāls oponents.
Avoti: 6-1. sējums