abstrakcija
abstrakcija -as, s.
1.Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana.
PiemēriZinātniskā abstrakcija.
- Zinātniskā abstrakcija.
- Metafizikā abstrakcija.
- ..analizējot ekonomiskās formas, nav iespējams lietot nedz mikroskopu, nedz ķīmiskus reaktīvus. Kā viens, tā otrs jāaizstāj abstrakcijas spēkam.
2.Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
PiemēriJēdziens ir abstrakcija.
- Jēdziens ir abstrakcija.
- Dabas likuma abstrakcija.
- Matērijas abstrakcija.
- ..līnijas bez biezuma un platuma, kā zināms, dabā patstāvīgi neeksistē, un tātad matemātiskajām abstrakcijām ir neaprobežota nozīme tikai tīrās matemātikas ietvaros.
2.1.Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem. Bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
Piemēri..atdalīt sajūtu no objekta, pēc Berklija domām, ir tukša abstrakcija.
- ..atdalīt sajūtu no objekta, pēc Berklija domām, ir tukša abstrakcija.
- ..viņa dzeja visnotaļ sakņojas reālajā pasaulē un nekur no tās neatraujas, lai nomaldītos abstrakcijās.
Avoti: 1. sējums