abstrahēt
abstrahēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Veidot abstrakciju (2), abstraktus priekšstatus. Vispārināt.
PiemēriAbstrahēt likumus no dabas parādībām.
- Abstrahēt likumus no dabas parādībām.
- Abstrahēt būtisko.
- Bet, tāpat kā visās domāšanas sfērās, zināmā attīstības pakāpē likumi, kas abstrahēti no reālās pasaules, atdalās no pēdējās, tiek nostādīti tai pretī kā kaut kas patstāvīgs..
2.Uztvert atrauti (no kā).
PiemēriAbstrahēt formu no satura.
- Abstrahēt formu no satura.
- Aplūkot parādības abstrahēti no reālās dzīves.
- Neapšaubāmi, mākslinieka iespējās ir tālāka attīstība. Pašreiz vēl viņa gleznas ir pārāk abstrahētas laikā un tām nav šodienas izjūtas..
- Visi pieminētie priekšmeti un parādības [dzejnieces darbos] abstrahētas, atrautas nost no dzīves un dzīva cilvēka, aizceltas tādās ēteriskās tālēs, ka tikai žilbinošs mirdzums tur saskatāms.
Avoti: 1. sējums