absolūts
absolūts -ais; s. -a, -ā
absolūti apst.
1.Neierobežots. Neatkarīgs.
PiemēriAbsolūts monarhs.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtā vērtība. Absolūtās tiesības.
2.Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā izteiksmē). Pretstats: relatīvs.
PiemēriAbsolūtais iedzīvotāju pieaugums.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtā rente. Absolūtā virsvērtība.
3.Tāds, ko attiecina uz noteiktu sākuma punktu vai skaita no tā.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtais augstums.
4.Pilnīgs, galīgs.
PiemēriAbsolūts klusums.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtā dzirde. Absolūtā patiesība.
5.lietv. nozīmē: absolūtais, -ā, v. Ideālistiskajā filozofijā — mūžīgs, nemainīgs, beztelpisks visu lietu un parādību pirmpamats (ideja, gars, dievība).
Avoti: 1. sējums