abstrakcija
abstrakcija -as, s.
1.Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana.
PiemēriZinātniskā abstrakcija.
2.Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
PiemēriJēdziens ir abstrakcija.
2.1.Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem. Bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
Piemēri..atdalīt sajūtu no objekta, pēc Berklija domām, ir tukša abstrakcija.
Avoti: 1. sējums