izvirzīties
izvirzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriIeplestām acīm es vēros neapgaismotajā blakus istabā, no kuras tagad izvirzījās garš, melns stāvs..
- Ieplestām acīm es vēros neapgaismotajā blakus istabā, no kuras tagad izvirzījās garš, melns stāvs..
- Bija jāizvirzās no ļaužu drūzmas..
- Tas atcerējās norunu un neuzkrītoši izvirzījās gaitenī.
1.1.Virzoties pārvietoties cauri (kam), caur (ko) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriIzvirzīties cauri ļaužu drūzmai.
- Izvirzīties cauri ļaužu drūzmai.
- Izvirzīties caur krūmāju.
1.2.Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli.
PiemēriKuģis izvirzās no ostas.
- Kuģis izvirzās no ostas.
- Automobilis izvirzījās uz šosejas.
1.3.Virzoties pārvietoties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekli.
PiemēriPajūgi izvirzījās cauri ciematam.
- Pajūgi izvirzījās cauri ciematam.
1.4.Būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām).
PiemēriAsni izvirzās no augsnes.
- Asni izvirzās no augsnes.
- Kokam zari izvirzās uz visām pusēm.
2.parasti 3. pers. Refl. → izvirzīt1. Tikt izvirzītam.
PiemēriLedus izvirzījies no upes grīvas jūrā.
- Ledus izvirzījies no upes grīvas jūrā.
3.parasti 3. pers. Refl. → izvirzīt3. Tikt izvirzītam.
PiemēriBaļķa gals izvirzījies uz āru.
- Baļķa gals izvirzījies uz āru.
4.parasti 3. pers. Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
PiemēriPāri sūnu klātam kalnam Inga soļoja uz zemesragu, kur krasts vistālāk izvirzījās uz rietumiem..
- Pāri sūnu klātam kalnam Inga soļoja uz zemesragu, kur krasts vistālāk izvirzījās uz rietumiem..
4.1.Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) – par ceļu, upi u. tml.
PiemēriLielceļš pamazām izvirzījās no priežu sila.
- Lielceļš pamazām izvirzījās no priežu sila.
4.2.Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) – par ceļu, upi u. tml.
PiemēriCeļš izvirzās cauri mežam.
- Ceļš izvirzās cauri mežam.
5.Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
PiemēriVilma nekad nebija domājusi, kā izvirzīties, izcelties citu priekšā.
- Vilma nekad nebija domājusi, kā izvirzīties, izcelties citu priekšā.
- Tajā [rakstā] bija pastās tīts par izcilo slaucēju Veroniku Liepiņu, kura nu jau vairākus gadus.. izvirzījusies rajona labāko lopkopju vidū.
- Latvijas darbaļaužu priekšgalā ar savu organizētību.. izvirzījās Liepājas strādnieki.
- Analfabētisma likvidēšanas ziņā Panama sāk izvirzīties vienā no pirmajām vietām Latīņamerikā.
5.1.Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) – par parādībām sabiedrībā.
PiemēriPēc Šekspīra redzamā vietā izvirzās franču klasicistu traģēdijas 17. gs...
- Pēc Šekspīra redzamā vietā izvirzās franču klasicistu traģēdijas 17. gs...
- Vienā no pirmajām vietām nākamās piecgades plānos izvirzās elektrotehnika un elektronika.
6.parasti 3. pers. Rasties (piemēram, par uzdevumu, problēmu).
PiemēriJau ceļā uz Kijevu Iljam izvirzās citi uzdevumi..
- Jau ceļā uz Kijevu Iljam izvirzās citi uzdevumi..
- Ķirškalns atceras kādu sarunu ar kolēģiem, kurā izvirzījās tas pats jautājums: «Kā viņš to spēj?»
- Viena no galvenajām problēmām, kas izvirzās, kad risinām pilsētbūvniecības jautājumus,.. ir pilsētu centru problēma.
Avoti: 3. sējums