izvīties
izvīties -vijos, -vijies, -vijas, pag. -vijos; refl.
1.Viļoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriSalums apmulsa.., bet te nākamajā mirklī atkal pamanīja rāpuli - tas izvijās tieši uz viņa pusi.
1.1.Vijoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriČūska izvijās cauri aveņu pudurim.
1.2.Vijoties izvirzīties (par augiem).
PiemēriApiņi izvijušies līdz kārts galam.
1.3.Par gariem, lokaniem priekšmetiem, piemēram, auklu, stiepli.
PiemēriPa to laiku bija piebraukusi autocisterna.. Pie [degošās] ēkas izvijās jaunas šļūtenes.
1.4.Vijoties izplūst (piemēram, par dūmiem, tvaiku).
Piemēri..pa cilindra galu izvijās melna dūmu strūkla.
2.parasti 3. pers. Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
PiemēriPēc pāris stundu gājiena ceļš pēkšņi izvijās klajumā.
Avoti: 3. sējums