izzāģēt
izzāģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Zāģējot izgatavot (priekšmetu).
PiemēriIzzāģet koka klucīti no dēļa.
Stabili vārdu savienojumiIzzāģēt durvis (arī logu).
2.Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
PiemēriLaiva nebija nogrimusi. Nogremdēta! Izzāģēts caurums - un nogremdēta!
3.Zāģējot atdalīt (piemēram, koka zarus). Nozāģēt no kāda kopuma (piemēram, kokus mežā).
PiemēriIzzāģējot augļu kokiem zarus, vienmēr iznāk zāģēt ne gluži šķērsām, bet mazliet ieslīpi..
Avoti: 3. sējums