izzarot
izzarot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; pareti
1.trans. Izdzīt, izplest uz visām pusēm (zarus).
PiemēriOzols izzarojis zarus uz visām pusēm.
1.1.parasti divd. formā: izzarots. Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem zariem.
PiemēriPriedes resnu resnās, žuburotas, izzarotas kā līkām rokām un taustekļiem..
2.intrans. Izzaroties. Sazaroties.
PiemēriVietām bija izbirzis sienas apmetums. Tur redzēja tumšus plankumus, no kuriem izzaroja melnas, sīkas plaisas.
Avoti: 3. sējums