migt
migt miegu, miedz, mieg, pag. migu; intrans.
1.Pakāpeniski nonākt miega stāvoklī.
PiemēriDraudiņš miga un nevarēja aizmigt. Ikreiz, tikko viņš sāka zaudēt ārpasaules noģiedu,.. noguruma pārmāktie nervi saraustījās un uzrāva viņu atkal nomodā.
- Draudiņš miga un nevarēja aizmigt. Ikreiz, tikko viņš sāka zaudēt ārpasaules noģiedu,.. noguruma pārmāktie nervi saraustījās un uzrāva viņu atkal nomodā.
- ..Aiz zila zīda puķu priekškariem Mieg pirmā miegā meiča kairi skaista.
- Manī bij kāds neizprotams prieks, un nepavisam negribējās gulēt. Baumanis gan teica, ka tūliņ jāmiegot ciet..
1.1.pārn. Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
PiemēriIrkutska mieg. Jauno māju logos viena pēc otras apdziest ugunis.
- Irkutska mieg. Jauno māju logos viena pēc otras apdziest ugunis.
1.2.pārn. Pakāpeniski apklust, stingt, rimt (par parādībām dabā).
PiemēriPēc salnas nakts mans dārzs ir midzis miegā.
- Pēc salnas nakts mans dārzs ir midzis miegā.
- Un [rudenī] jau zeme dziļā miegā migs, Ietinusies villainē līdz krūtīm...
- ..Jumtos mieg vēji pēc saulrieta dzisas..
Avoti: 5. sējums