mijējs
mijējs -a, v.
mijēja -as, s.; novec.
1.Darītājs → mīt [2].
2.v. Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
Piemēri..rītā agri viņš devās uz tirgu un ieņēma vietu pie naudas mijēja galda.
- ..rītā agri viņš devās uz tirgu un ieņēma vietu pie naudas mijēja galda.
- Cits vēriens piemita gada tirgum Ludzā. Zirgu mijēju izdarībās varēja noskatīties kā cirka izrādē.
Avoti: 5. sējums