migt
migt miegu, miedz, mieg, pag. migu; intrans.
1.Pakāpeniski nonākt miega stāvoklī.
PiemēriDraudiņš miga un nevarēja aizmigt. Ikreiz, tikko viņš sāka zaudēt ārpasaules noģiedu,.. noguruma pārmāktie nervi saraustījās un uzrāva viņu atkal nomodā.
1.1.pārn. Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
PiemēriIrkutska mieg. Jauno māju logos viena pēc otras apdziest ugunis.
1.2.pārn. Pakāpeniski apklust, stingt, rimt (par parādībām dabā).
PiemēriPēc salnas nakts mans dārzs ir midzis miegā.
Avoti: 5. sējums