novietoties
novietoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Ieņemt noteiktu atrašanās vietu. Arī apmesties.
PiemēriViņi novietojās pie mazā virtuves galdiņa..
- Viņi novietojās pie mazā virtuves galdiņa..
- Zēni novietojās pakaļējos sēdekļos..
- ..sādžu ieņēma stundas laikā. Atskanēja pavēle novietoties mājās un likties gulēt.
1.1.Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā).
PiemēriApakšējo ziedu kāti [ābelei] ir garāki, augšējie - īsāki, tā ka ziedi novietojas apmēram vienā plāksnē.
- Apakšējo ziedu kāti [ābelei] ir garāki, augšējie - īsāki, tā ka ziedi novietojas apmēram vienā plāksnē.
1.2.Tikt uzceltam, būvējot izvietotam (kur, parasti kādā secībā, attālumā).
PiemēriTā ir visai liela māju grupa, kas novietojusies mežā abpus ceļa.
- Tā ir visai liela māju grupa, kas novietojusies mežā abpus ceļa.
- Skolas ēka ar plašo augļu dārzu novietojusies pakalnē..
- ..padomju saimniecības centrs šās upītes dēļ vien novietojies šeit, visas savas plašās saimniecības vienā malā.
Avoti: 5. sējums