novietoties
novietoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Ieņemt noteiktu atrašanās vietu. Arī apmesties.
PiemēriViņi novietojās pie mazā virtuves galdiņa..
1.1.Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā).
PiemēriApakšējo ziedu kāti [ābelei] ir garāki, augšējie - īsāki, tā ka ziedi novietojas apmēram vienā plāksnē.
1.2.Tikt uzceltam, būvējot izvietotam (kur, parasti kādā secībā, attālumā).
PiemēriTā ir visai liela māju grupa, kas novietojusies mežā abpus ceļa.
Avoti: 5. sējums