subjekts
subjekts -a, v.
1.Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
Piemēri..māksla saturu smeļ nevis no izolēta indivīda patvaļīgām iedomām, bet no objektīvās, ārpus subjekta pastāvošās īstenības, kas tā vai citādi vienmēr nosaka arī subjekta domas, jūtas, centienus un gaumi.
- ..māksla saturu smeļ nevis no izolēta indivīda patvaļīgām iedomām, bet no objektīvās, ārpus subjekta pastāvošās īstenības, kas tā vai citādi vienmēr nosaka arī subjekta domas, jūtas, centienus un gaumi.
- Vispārīgās sociālās attiecības.. atklāj savas pazīmes un īpašības tikai ar reālu sociālo subjektu - ar personību, grupu, kolektīvu, šķiru - starpniecību.
- Taču arī iekšējā pasaule vien, subjekta kaprīzās izjūtas bez priekšmetiskās pasaules nav šodienas mākslas auglīgākā viela.
- Jaunākās dzejas pasaulē lirikas subjekts apliecina aktivitāti, darba ētiku, ticību labā neiznīdējamībai..
1.1.sar.; niev. Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
PiemēriFilipu stumdīja un grūstīja [veikalā]. Pielīda kāds bārdains subjekts, taču Filips neņēma naudu..
- Filipu stumdīja un grūstīja [veikalā]. Pielīda kāds bārdains subjekts, taču Filips neņēma naudu..
- ..kulba, lielu kaulainu zirgu aizjūgta, aizbrauca garām. Pavadā vezdams, pa priekšu tecēja.. subjekts basām kājām.
2.jur. Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
PiemēriStarptautisko attiecību subjekts.
- Starptautisko attiecību subjekts.
- Pamatojoties uz jaunajiem starptautisko tiesību principiem, mūsdienās citādi tiek izprasta starptautisko tiesību subjekta būtība (valsts, nācija, kas cīnās par pašnoteikšanos, starptautiska organizācija)..
Stabili vārdu savienojumiNozieguma subjekts. Tiesību subjekts.
- Nozieguma subjekts — Persona, kas ir izdarījusi noziegumu un atbild par to.
- Tiesību subjekts — Tiesiskās attiecības dalībnieks, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
3.loģ. Sprieduma elements (loceklis) – jēdziens par to, kas tiek raksturots predikātā.
Avoti: 7-2. sējums