mietsakne
mietsakne -es, dsk. ģen. -ņu, s.; bot.
Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
PiemēriDažām ābeļu un bumbieru varietātēm, augot no sēklas, ir tieksme sākumā veidot mietsakni. Tā ir pārklāta ar nedaudzām bārkšu saknēm, pirmajā gadā bez sānsaknēm, un stateniski urbjas augsnē.
Avoti: 5. sējums