Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vingrināt
vingrināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
PiemēriRugālis, atmeties gultā virs segas, vingrināja kustībās savas ievainotās kājas pēdu.
Avoti: 8. sējums