liedēt2
liedēt [liẽdêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Kausēt kopā (parasti metālus).
PiemēriKalu, kalu, liedēju, Karsēju ēzē, Atkal ņemos kalēja Veseri vēzēt.
- Kalu, kalu, liedēju, Karsēju ēzē, Atkal ņemos kalēja Veseri vēzēt.
1.1.pārn. Vienot, saistīt (cilvēkus).
PiemēriKihnu salas mežonīgais kapteinis.. liedē šos vieglprātīgos, dažkārt savtīgos ļaudis kolektīvā, veido par cilvēkiem, jo «jūrā ir vajadzīgi vīri».
- Kihnu salas mežonīgais kapteinis.. liedē šos vieglprātīgos, dažkārt savtīgos ļaudis kolektīvā, veido par cilvēkiem, jo «jūrā ir vajadzīgi vīri».
Avoti: 4. sējums