liegt
liegt liedzu, liedz, liedz, pag. liedzu; trans.
1.Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.). Atteikt.
PiemēriViņš pie darba bija gribējis palīdzēt, bet tēvs liedza..
1.1.Noliegt, neatzīt.
PiemēriZiedons [ziedonis] nāk, ziedons, Kas to vairs liegs!
1.2.Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
PiemēriLiegt pabalstu.
2.Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
PiemēriBet Maska [ķēve] tomēr pagūst skriedama izveicīgi paķert pa mutei kūlas ar graudiem. Un to viņai arī neliedz..
2.1.Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
PiemēriVai tiešām, māksliniekiem dzīviem esot, viņu darbu skaistumu saskatīt un atzīt liegusi skaudība?
2.2.novec. Neļaut precēt.
Piemēri«Un tad tu man Kristīnes neliegsi?»
Avoti: 4. sējums