liegs
liegs -ais; s. -a, -ā
liegi apst.
1.Tāds, kas ir tikko sajūtams (par gaisa plūsmu).
PiemēriLiega vēsma šūpo priežu virsotnes..
1.1.Klusināts, vienmērīgs, arī melodisks (par skaņām).
Piemēri«Grot,» tā saka liegā krūšu balsī, «Gribu dzirdēt dzejoli par divām māsām!»
1.2.Kluss, mierīgs (par laikposmu).
PiemēriBij vakars jūlijā pēc lietus silts un liegs, Kad smaržo jasmīni un krēslā viz kā sniegs.
1.3.Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
PiemēriDzijai tāds tīkams, bāli sārts tonis, pavisam liegs un klusināts..
2.Glāstošs, maigs (par pieskārienu).
Piemēri..viņš nedrīkstēja pakustēties, lai Anita nedomātu, ka viņš noraida šo liego pieskārienu.
2.1.Viegls (par kustību).
PiemēriTik lēni, liegi kumeļš atsoļos, Ka zāle nelieksies zem viņa kājām..
3.Maigs (par emocijām). Tāds, kam ir raksturīgas maigas emocijas (par cilvēku).
PiemēriCik atplauktu gan liegu jūtu, To cilvēks bieži nenojauš, Ja tuvāk ziedu dailei kļūtu, Ko vasara sev matos sprauž.
3.1.Lirisks, idillisks (par noskaņu).
PiemēriVisos labākajos darbos Skalbe parādās kā liegu noskaņu liriķis, kā idillists.
4.Glezns, trausls (par priekšmetiem).
Piemēri..ābeles patlaban bija ietinušās liegos ziedu plīvuros.
Avoti: 4. sējums