liecinājums
liecinājums -a, v.
1.Apstiprinājums, pierādījums.
Piemēri..izveidojās dziļas mākslinieku savstarpējās cieņas un draudzības saites starp A. Kalniņu un.. J. Vītolu. Skaists liecinājums tam ir daudzās J. Vītola vēstules, kas rakstītas jaunākajam komponistam.
1.1.Tas, kas ļauj ko secināt.
PiemēriTieši liecinājumi par latviešu vissenākajiem mūzikas instrumentiem laikā līdz 13. gadsimtam ir vairāki tautas mūzikas instrumentu fragmenti, kas pēdējos gados atrasti arheoloģiskajos izrakumos Latvijā.
Avoti: 4. sējums