liecināt

liecināt -inu, -ini, -ina, pag. -inaju; trans.

1.jur. Sniegt informāciju, ziņot (parasti izmeklēšanā, tiesā).

PiemēriIepriekšējā izmeklēšanā viņš sākumā liecināja, ka mantas nopircis Narvā..

1.1.intrans.

PiemēriLieciniekam ir tiesības: liecināt savā dzimtajā valodā..

2.parasti 3. pers. Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu.

Piemēri«Man nav žēl,» viņš teica, bet balss liecināja pavisam citu ko..

2.1.intrans.

PiemēriLūsis prot labi slēpt savas pēdas. Par to liecina, piemēram, atpakaļgājiens pa paša pēdām..

3.pareti Apliecināt (kādu faktu).

PiemēriPašnāvnieks vecpuisis Kristiņš pamestā zīmītē noteikti liecināja, ka iet nāvē labprātīgi, aiz dzīves apnikuma.

Avoti: 4. sējums