liecība
liecība -as, s.; jur.
1.Darbība, process → liecināt1. Liecināšana.
PiemēriAizliegts panākt no apsūdzētā liecības ar vardarbību, draudiem un citiem nelikumīgiem līdzekļiem.
1.1.Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
PiemēriApzināti nepatiesa liecība.
1.2.Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
PiemēriArī Andris un Guntis paraksta liecības, kurās atstāstīts viss redzētais un dzirdētais.
2.Ziņas, dati.
PiemēriPar karu rakstīts un stāstīts daudz. Gan tāpēc, lai atstātu liecības nākamajām paaudzēm, gan tāpēc, lai godinātu visus tos, kuri nepārnāca..
2.1.Izteikums par kādu faktu.
PiemēriPēc laikabiedru liecībām Veidenbaums bijis vidēja auguma, brūniem matiem.
3.Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
PiemēriLīdumu māte.. pieķērās viszīmīgākajai liecībai par nākamās vedeklas nevērību - viņas pašas - Mirdzas un tās mātes prombūtnei.
3.1.Izpausme, arī pierādījums (parasti parādībām sabiedrībā).
Piemēri..Šekspīra rakstu izdevums.. ir viena no tautas kultūras brieduma liecībām..
4.Dokuments, kas atspoguļo vispārizglītojošas skolas audzēkņa sekmes par mācību gadu, tā ceturkšņiem.
Piemēri..manā liecībā starp piecniekiem latviešu valodas trijnieks bija vienīgais nejaukais pīlēns.
5.parasti dsk.; vēst. Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
PiemēriIet liecībās.
Stabili vārdu savienojumiDot (arī sniegt) liecību.
Avoti: 4. sējums